Gredzens zirgam: mana pieredze ar Kaspara diagnozi un mūsu ceļu atpakaļ pie kustības
Kad pagājušajā rudenī mūsu veterinārārsts pacēla rentgena uzņēmumu un izrunāja vārdu "gredzens", man vispirms nācās pārjautāt, ko tas īsti nozīmē. Kaspars, mans 16 gadus vecais kastrāts, jau vairākas nedēļas atkal un atkal kustējās stīvi – īpaši uz cieta pamata. Toreiz es ilgi meklēju godīgu pieredzi par gredzenu (artrozi) zirgiem un gandrīz neko neatradu, kas man patiešām palīdzētu. Tāpēc šodien, labu pusotru gadu vēlāk, es mierīgi aprakstu, kā mums gāja: no pirmajām pazīmēm līdz diagnozei un tam, kas mums patiešām palīdzēja ikdienā.
Pirmās pazīmes, kuras pārāk ilgi norakstīju uz vecumu
Tas sākās vasaras beigās, pamats bija ciets un sauss. Kaspars pirmajās rikšu minūtēs skrēja nedaudz stīvi, bet pēc tam ielocījās – tāpēc es sevi pārliecināju, ka tas ir vienkārši vecums. Līdz kādā rītā viņš no boksa iznāca acīmredzami klibs. Rikšos tas bija skaidri redzams, īpaši pēc nakts stāvēšanas. Tiklīdz viņš bija izkustējies, kļuva labāk, bet pēc smaga darba – atkal sliktāk. Vēzīša apvidū bija jūtams viegls siltums, vēlāk tam pievienojās neliels sabiezējums vainaga rajonā.
Šīs svārstības mani patiešām uztrauca. Brīžiem domāju, ka tas nav nekas nopietns, brīžiem bija lielas bailes, ka aiz tā slēpjas kas paliekošs. Kādā brīdī izsaucu veterinārārstu, nevis turpināju gaidīt – un tagad nožēloju, ka tik ilgi gaidīju.
Ko patiesībā nozīmē diagnoze "gredzens"
Mans veterinārārsts man to mierīgi izskaidroja, un es to atstāstu tā, kā sapratu – katrs zirgs ir atšķirīgs, un tas neaizstāj sarunu ar jūsu veterinārārstu. Zirgam ar gredzenu veidojas kaulveida sabiezējumi vainagnagas vai naga locītavas apvidū, tātad tas ir artrozes veids kājas apakšējā daļā. Tā bieži veidojas gadiem ilgas slodzes dēļ, reizēm stājas dēļ, reizēm pēc senas traumas. Ciets pamats situāciju nepadara vieglāku.
Viens aspekts man bija īpaši svarīgs: ir liela atšķirība, vai ir skarta pati locītava, vai arī sabiezējumi atrodas tai blakus. Tas ietekmē turpmākās izredzes. Godīgi jāsaka, ka kaulu izmaiņas vienkārši nepazūd – ātra risinājuma nav. Taču daudziem zirgiem var labi palīdzēt, un tie var turpināt vieglu darbu, kad akūtā iekaisuma fāze ir norimusi. Mums tas tika konstatēts klibuma izmeklēšanā, ar liekšanas provēm un rentgena uzņēmumiem.
Kalšana, pamats un ikdienas kustība – ko mēs mainījām
Vissvarīgākais jau iepriekš: pie vainas nebija tikai barošana, un tā viena pati arī visu neizšķīra. Lielāko darba daļu mūsu gadījumā paveica kalējs un izmainīta kustību koncepcija.
Kalējs pielāgoja pakavus, lai atvieglotu soļa velšanu un kāja tiktu labāk atbalstīta. Kopš tā laika mēs ievērojam īsākus pārkalšanas intervālus. Treniņos es izslēdzu garas, smagas slodzes – to vietā vairāk soļu, mierīgas izjādes apvidū pa labu pamatu un rūpīga iesildīšanās. Mans veterinārārsts man paskaidroja, ka regulāras, kontrolētas kustības mūsu gadījumā ir labākas nekā atpūta boksā. Akūtajā fāzē mēs papildus strādājām ar pretiekaisuma līdzekļiem, ciešā veterinārārsta uzraudzībā. Kopš tā laika es konsekventi sekoju Kaspara svaram, lai locītavām būtu mazāka slodze. Tam visam ir nepieciešama pacietība, un tieši tās sākumā man pietrūka visvairāk.
Kā mēs nonācām pie nuvallo move
Staļļa biedrene, kuras vecākajai ķēvei bija kas līdzīgs, katru dienu izbaroja nuvallo move Snacks un ieteica tos man. Es jau tāpat biju daudz lasījusi par šo tēmu un nonākusi pie ierastajām sastāvdaļām: glikozamīns, kolagēns, MSM un hialuronskābe.
Iepriekš biju mēģinājusi lietot locītavu pulveri – mūsu gadījumā tas bija bezcerīgi. Kaspars to silē pastūma uz leju un izēda visapkārt, puse palika gulēt apakšā. Un tas, ko viņš neapēd, nevar arī dot nekādu labumu. Tieši tas man bija izšķirošais brīdis: nuvallo move es dodu tieši no rokas, sešus Snacks dienā (aptuveni 30 g viņa izmēra zirgam), bez svēršanas un bez putekļaina pulvera. Viņš tos bez vilcināšanās ņem tieši no rokas.
Kas mūsu situācijai labi derēja: bāze ir bez kviešiem un kukurūzas – ar linsēklu raušiem, rīsu klijām un linsēklām –, kas, manuprāt, ir labi piemērota jutīgam kuņģim. Turklāt tas viss ir ADMR-konform un lietojams bez karences perioda; mēs gan vairs gandrīz nepiedalāmies sacensībās, bet ir labi to zināt. Pirmajās nedēļās saskaņā ar ieteikumu es devu dubultu devu un pēc tam pārgāju atpakaļ uz parasto dienas devu. Pēc tam es tos devu konsekventi vairākus mēnešus, jo šādiem Snacks jebkurā gadījumā ir nepieciešams laiks – runa ir par astoņām līdz divpadsmit nedēļām.
Kā mums klājas šodien
Nedēļu laikā man radās sajūta, ka Kaspars treniņus sāk mazāk stīvi. No rītiem, manuprāt, viņš labprātāk iznāk no boksa un kustas brīvāk. Šajā jautājumā ievēroju apzinātu piesardzību: izšķirošā loma bija pielāgotajai kalšanai un kontrolētajām kustībām, un es godīgi varu aprakstīt tikai to, ko redzu viņa uzvedībā.
Ja jūsu zirgam tikko ir konstatēts gredzens, mans godīgais padoms ir: vispirms uztveriet nopietni veterinārārstu un kalēju, dodiet tam laiku un nerēķinieties ar ātru risinājumu. Ikdienas ritmā nuvallo move Snacks mums atviegloja galvenokārt vienu lietu – Kaspars tos uzticami apēd katru dienu, bez nepieciešamības viņu pierunāt. Man tā bija atšķirība starp līdzekli, kas paliek silē, un tādu, ko mans zirgs patiešām saņem. Ja pulvera izbarošana jums arī katru dienu sagādā grūtības, jūsu vietā es tos vienkārši pamēģinātu.